Domās par dzimteni
Ilze Kārkluvalka „Talsu Vēstis”, 2004. gada 12. augusts
Negaidīta un skumja ziņa ir atnākusi no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kalifornijas. Aizsaulē ir aizgājis jaunākais no Ārlavas, Valdemārpils, Rojas draudzē pirms kara kalpojošā mācītāja Jēniha bērniem — pastarītis Huberts Joahims Jēnihs.
Pirms nedaudziem gadiem viņš pēdējo reizi apciemoja savu dzimteni Latviju un izstaigāja bērnības zemi — Ārlavas mācītājmuižas pamesto teritoriju, Ārlavas kapsētu, kurā guļ arī viņam mīļi cilvēki, Popervāles apkārtni un Talsus, kur viņš reiz mācījies vācu skolā. Tās bija jaukas tikšanās stundas, jo Jēniha kungs, neskatoties uz savu cienījamo vecumu, bija ļoti dzīvespriecīgs, enerģisks un ieinteresēts visā.
Vēstulē par tēva pēdējo dzīves laiku viņa meita raksta, cik ļoti viņam bija sirdī sava dzimtene, cik svarīgi viņam bija tajā atgriezties kaut tikai kā ceļotājam uz neilgu brīdi. Pirms lielās aiziešanas tēvs ir kārtīgi salicis uz Latviju saviem tuvajiem cilvēkiem nosūtāmās lietas, un tā reize ar seru vēsti saņēmām arī vēl ar viņa roku rakstītu adresi grāmatai "No Ārlavas līdz Ņujorkai".