MĀCĪTĀJMUIŽAS LATVIJĀ. Arhitektūra un kultūrvēsturiskas norises.
Jānis Zilgalvis, Elpa 2002.g. (98.-101.lpp.)
Maz ziņu par arhitektūru, interjeriem un muižas plānojumu saglabājies par Ārlavas pastorātu. Taču šeit bagātīgs ir vēstures faktu klāsts. Ārlavas luterāņu draudzes mācītājs no 1814. līdz 1851. gadam bija viens no Latviešu literārās biedrības dibinātājiem, aktīvs publicists, sava laika laicīgās dzejas ievērojamākais pārstāvis Kārlis Frīdrihs Jakobs Hūgenbergers (K.F.J.Hugenberger 1784-1860.). Viņa interesi saistīja latviešu valodas un dzejas problēmas, J.V. Gētes, F. Šillera, G.A. Birgera dzejas tulkošana un laicīgā dzeja kopumā. Mācītājs bērnību pavadījis Landzes mācītājmuižā. Tur saglabājusies sena koka klēts, bet dzīvojamai ēkai uzbūvēts jauns otrais stāvs. Ar Ārlavas draudzes vēsturi saistāms arī mācītājs Alberts Fridrihs Vilhelms Grīns (A.F. W. Gruehn), kurš dzimis 1859. gadā Kandavā. Viņa vectēvs bija latvietis, kurš, apprecēdams vācbaltu meiteni, pieņēma vācisku vārdu un uzvārdu. A.F.V.Grīns studēja teoloģiju Tērbatas universitātē un pēc studiju beigšanas kļuva par Balgales, vēlāk par Ārlavas draudzes mācītāju. Šīs draudzes filiālbaznīcas bija arī Roja un Sasmaka (Valdemārpilī), A.F.V.Grīna aizraušanās bija glezniecība. Viņa ģimenes pēcnācēju īpašumā Vācijā saglabājusies glezna Kurzemes skats pie Rojos (1899.), kurā rādīta ziemas ainava pie jūras ar zemnieku mājām. A.F.V.Grīnu nogalināja revolucionāri 1906. gadā netālu no Rojas.
Ārlavas mācītājmāja 1980. gadu sākumā bija izdemolēta un pamesta. Tagad no tās palikuši tikai pamati un alejas malā vēl rēgojas saimniecības ēkas laukakmeņu mūra sienas. Ēka bija raksturīga 19.gs. pirmās puses arhitektūrai un līdzīga daudzām citam mācītājmājām Kurzemē. Ap 1903. gadu fotoattēlā iemūžināta mācītāja A.F.V.Grīna ģimene - sieva, bērni un sievas vecāki. Šajā attēla redzam arī, kāda izskatījās mācītājmājas terase un daļa no ēkas. Ap to pašu laiku tapusi arī mācītāja darbistabas fotogrāfija-
Aiz masīva rakstāmgalda stāv grāmatu plaukts, iekārtu papildina kumode, lēnu krēsli, pie durvīm portjera - raksturīga 20. gadsimta sakuma aina, kurai netrūkst arī senatnīgākas noskaņas. Saglabājies arī kāds lēņu krēsla fotoattēls no mācītājmājas iekārtas, kas, domājams, bijis paredzēts sēdēšanai pie rakstāmgalda.
Ja mācītājmuižai nav bijis lemts saglabāties, tad ķestera māja savu pirmatnīgo senatnīgumu nav zaudējusi vēl šodien. Tā ir vienstāva ēka ar divslīpju noapaļoto jumtu, plašiem bēniņiem, četrrūšu logiem. Celta no sarkanajiem ķieģeļiem un apmesta, ar 19.gs. pirmajai pusei raksturīgajām aiļu apmalēm un apļveida bēniņu logiem zelmiņa malās. Šīs ēkas turpmākajai pastāvēšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, jo tā ir būtiska Ārlavas kultūrvēsturiskas vides sastāvdaļa.
