Svētdarbības
 Ziedojumi
 Publikācijas
 Laikmetu liecības
Mācītāji (1582 - 2008)
Baznīcas ēkas vēsture
Aculiecinieku stāsti
Dokumentālas liecības
Ārlavas metriku grāmatas
Draudzes padomes hronika 1924-1957
Laikmetu atspulgi bildēs
Mācītājmuiža
Arhitektūra un kultūrvēsture
Ārlavas "Ķesteri"
Ērģeles
 Galerija
 Ceļotājiem
Meklēšana

 

Baznīcas ēkas vēsture

Ārlavas baznīca

Ziņas par Ārlavas draudzi ir senākas par Talsu draudzi. Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu pieminētas no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./ 63. gada pārbūves.

Īpaša vērtība ir baznīcas interjera detaļām. Pie kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pieskaitāma kancele, A. Martina darinātās ērģeles, ērģeļu luktas un altāris. Savulaik Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā Roņu sala ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bija filiāles Valdemārpilī un Rojā, kas 20.g.s. trīsdesmitajos gados kļuvušas pastāvīgas draudzes. Ārlavas baznīca ir lielākā lauku baznīca Talsu novadā. Ārlavas baznīcā ir kristīts K. Valdemārs. 

Ārlavas baznīcas vizitācijas protokols 1777.g. ( lejupielāde)


Lūdzu pierakstieties jaunumiem, ja vēlaties epastā regulāri saņemt draudzes aktualitātes
Copyright 2006; Created by MB Studija »