Jūlijs
Dievs nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam.
(Apd 17:27)

Baznīcas ēkas vēsture

Ārlavas baznīca

Ziņas par Ārlavas draudzi ir senākas par Talsu draudzi. Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu pieminētas no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./ 63. gada pārbūves.

Īpaša vērtība ir baznīcas interjera detaļām. Pie kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pieskaitāma kancele, A. Martina darinātās ērģeles, ērģeļu luktas un altāris. Savulaik Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā Roņu sala ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bija filiāles Valdemārpilī un Rojā, kas 20.g.s. trīsdesmitajos gados kļuvušas pastāvīgas draudzes. Ārlavas baznīca ir lielākā lauku baznīca Talsu novadā. Ārlavas baznīcā ir kristīts K. Valdemārs. 

Ārlavas baznīcas vizitācijas protokols 1777.g. ( lejupielāde)


Mazais svētbrīdis

Ik dzīva dvaša rokā Viņam. (Īj 12:10)

Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam.
(Apd 17:28)

1Sam 20:1–23; Apd 12:18–25; Mk 2:13–22

Pierakstīties jaunumiem

Lūdzu pierakstieties jaunumiem, ja vēlaties e-pastā regulāri saņemt draudzes aktualitātes

INFORMĀCIJAS LAPIŅA

Ārlavas ev.lut. draudze © 2020. Visas tiesības paturētas. Dizains: Provincentrs; Programmatūra: GlobalPRO »