|
Alberts Arvīds Bērziņš (1914.g. – 1976.g.). Kļūst par mācītāju Ārlavas un Rojas draudzē pēc ordinācijas. Kalpo draudzē „Kurzemes katla” laikā (1941.g. – 1949.g.). Pulcēja ap sevi daudz inteliģentu cilvēku, kuri bija atbēguši uz Kurzemi. Pēc vācu karaspēka kapitulācijas padomju laikā atbalstīja nacionālos partizānus. Vairākkārt apcietināts un pratināts VDK. Atstājot Ārlavas baznīcu pažobelē noslēpj 1941.g. izsūtīto ārlavnieku sarakstu, kas saglabājies līdz mūsdienām. Viņa sprediķi bija izteikti nacionālpatriotiski. Viņam bija raksturīga drosme, patriotiskums un tēvzemes mīlestība. Vada draudzi sarežģītā laikā, kad vairākkārt mainās valdības, naudas zīmes, vērtības un strauji samazinās draudzes locekļu skaits kara vardarbības, repatriācijas un emigrācijas rezultātā. Līdz ar padomju laiku iestāšanos draudze zaudē savus īpašumus – zemi un mācītājmuižu.
Citi raksti par šo tēmu:
Atkalredzēšanās, atmiņas… Nekas nav aizmirsts 
|
