Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, * 1784.g. † 1860.g.) bija vācu tautības dzejnieks un tulkotājs, kurš rakstījis arī latviešu valodā. Dzimis Kuldīgā mācītāja ģimenē. Sākotnēji ir izglītojies mājās. Studē teoloģiju Jēnas, Vircburgas, pēc tam Heidelbergas un Strasburgas universitātēs. Apmeklēdams studiju gados Veimāru, Hūgenbergers saņem tiešus iespaidus no J. V. Gētes un F. Šillera. Atgriezies Kurzemē un pieņēmis mājskolotāja vietu kādā muižnieku dzimtā, viņš 1812. gadā ceļoja uz Krieviju, kur iemācījās krievu valodu. Hugenbergers bija pirmais, kas tulkojis latviski krievu dzeju, kā arī dažas Krilova fabulas. Bijis luterāņu mācītājs Ārlavā un Rojā (1814.g. – 1851.g.) un Piltenes prāvests (1833.g. – 1835.g.), kur arī sekmējis mājmācības attīstību. K. Hūgenbergers darbojies Latviešu literārajā biedrībā no 1824. gada un bijis arī tās priekšsēdētājs (1851.g. – 1854.g.). 

Biedrības rakstu krājumā viņš ir publicējis rakstus par valodniecību un metriku. K. Hūgenbergers ir tulkojis un lokalizējis Eiropas klasiķu – J. V. Gētes dabas dzejoļus, F. Šillera balādes, Ēzopa un Lafontēna fabulas, brāļu Grimmu pasakas. K. Hūgenbergera dzejas tehnika ir izkopta, valoda laba, bagāta izteiksmes līdzekļiem. Mūža nogalē viņš aktīvi iesaistījies latviešu literārās valodas izkopšanā, labojis un recenzējis piesūtītos manuskriptus. No 1851. gada dzīvojis Jelgavā.