DRAUDZES PADOMES LĒMUMI UN HRONIKA (1924-1957)

1924. gada 30. augustā draudzes padome lemj par uzrakstiem latviešu valodā uz altāra.

1928. gada 3. martā draudzes padome lemj par Valdemārpils draudzes atdalīšanos.

1936. gada 4. jūnijā lēmums par baznīcas iekšējo un ārējo darbu remontiem.

1936. gada 27. jūnijā lēmums par piemiņas plāksnes uzstādīšanu pasaules karā un brīvības cīņās kritušajiem, kas piederējuši pie Ārlavas draudzes.

Draudzes padome lemj 1936. gada 27. septembrī organizēt baznīcas iesvētīšanu ar arhibīskapa, iecirkņa prāvesta un kaimiņu mācītāju piedalīšanos.

1938. gada marta lēmums par ērģeļu kapitālremontu uzticēšanu uzņēmējam Jānim Prindullim no Valdemārpils.

1938. gada 21. jūlija lēmums par to, ka izdarāma ērģeļu un kapsētas iesvētēšana ar arhibīskapa T. Grīnberga, kaimiņu mācītāju, E. Brusbārdas kora piedalīšanos tā paša gada 28. augustā.

1939. gada 30. marts. Pēdējā padomes sēde ar J. Jēniha piedalīšanos pirms repatriācijas uz Vāciju.

1939. gada 23. novembrī draudze lemj par māc. Vernera Voitkusa aicināšanu.

1941. gada 16. martā notiek pirmā sēde ar māc. A. Bērziņa piedalīšanos.

1943. gada 14. novembrī draudzes padome uzklausa saņemtos mutiskos apsolījumus no pilnvarotā Heines, ka baznīca ar kapiem izņemta no evakuācijas joslas.

1944. gada 13. februārī draudzes padome apstiprina Ārlavas baznīcas norakstu saņemšanu no valsts Ģimeņu lietu arhīva 58 sējumus par 1834.-1920.g.

1944. gada 8. oktobrī draudzes padome pārrunā draudzes dzīves stāvokli sakarā ar kara darbību un bēgļu jautājumu.

1945. gada 28. janvārī draudzes padome pieņem zināšanai, ka tā paša gada 7. un 8. februārī Ārlavas draudzē notiek Ziemeļkurzemes mācītāju sanāksme.

1946. gada 13. janvārī pēc Kulta lietu pārvaldes rīkojuma jāievēl jauns draudzes izpildu orgāns.

1947. gada 21. jūnijā draudzes padome pieņem zināšanai, ka Ārlavas draudzes izpildorgāns reģistrēts kultu lietu padomē pie PSRS ministru padomes.

1949. gada 31. jūlijs. Pēdējā padomes sēde ar māc. A. Bērziņa piedalīšanos. Draudzes izsaka mācītājam pateicību par pašaizliedzīgu kalpošanu. Draudzē iesāk kalpot māc. V. Frišenfelds.

1955. gada 10. septembrī draudzes padome lemj par baznīcas torņa atjaunošanu pēc zibens spēriena un ugunsgrēka postījumiem.

1957. gada 20. janvārī draudze noklausās ziņojumu par to, ka baznīcas tornis ir atjaunots, un kā izlietoti ziedojumi tā atjaunošanai.

Draudzes priekšnieki: 

Indriķis Legzdiņš (1926-1943)

Jānis Šteins (1943-1947)

Arturs Ansabergs (1947-1948)

Teodors Grasmanis, draudzes priekšnieks v.i. (1948-1949)

Ernests Burkevics (1949-1957)

Piezīme: Draudze savu darbību pēc 1957.g. ne reizi nav pārtraukusi, tomēr par laika posmu līdz 20.gs. deviņdesmito gadu vidum ir pieejami vienīgi ļoti ierobežoti avoti.

Atsauces: Ārlavas ev. lut. draudzes padomes un valdes protokolu grāmata (1924-1957).