Ieskats Ārlavas mācītājmuižas vēsturē

1746. gadā mācītājmuiža atrodas sabrukušā stāvoklī, bet divus gadus vēlāk noslēgts līgums par jaunas mācītājmuižas celtniecību. 1777. gadā mācītājmuižā atrodas dzīvojamā māja, celta no koka ar salmu un lubiņu jumtu, vairākām istabām un krāsnīm ar melniem podiņiem, samērā labā stāvoklī, ērberģis, zirgu stallis un ratnīca, lopu kūts, rija un klēts sabrukušā stāvoklī. 19. gs. pirmajā pusē celta jauna mācītājmuiža, kurai līdz mūsdienām nav bijis lemts saglabāties. Ārlavas mācītājmuižā dzīvojuši arī ievērojamie mācītāji F. G. Mačevskis (1786-1813) un K. F. J. Hūgenbergers (1814-1851). Zemāk attēlotajā kartē atzīmēta Ārlavas baznīca ar mācītājmuižu (1747.g.).


Attēls:
Ducatuus Curlandiae / juxta. Barnikelii Architecti Curici primarii Geometricam Delineationem Geographica Tabula expressus studio Homannianorum Heredum. – Mērogs [apm. 1:400,000]. – Norimb[ergae] : Homanniani Heredes, 1747.

Avots:
http://data.lnb.lv/nba05/kartes/frame.htm