Domās par dzimteni

Negaidīta un skumja ziņa ir at­nākusi no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kalifornijas. Aizsaulē ir aizgājis jaunākais no Ārlavas, Val­demārpils, Rojas draudzē pirms kara kalpojošā mācītāja Jēniha bēr­niem — pastarītis Huberts Joahims Jēnihs.

Ilze Kārkluvalka „Talsu Vēstis”, 2004. gada 12. augusts

Negaidīta un skumja ziņa ir at­nākusi no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kalifornijas. Aizsaulē ir aizgājis jaunākais no Ārlavas, Val­demārpils, Rojas draudzē pirms kara kalpojošā mācītāja Jēniha bēr­niem — pastarītis Huberts Joahims Jēnihs.

Pirms nedaudziem gadiem viņš pē­dējo reizi apciemoja savu dzimteni Latviju un izstaigāja bērnības zemi — Ārlavas mācītājmuižas pamesto terito­riju, Ārlavas kapsētu, kurā guļ arī vi­ņam mīļi cilvēki, Popervāles apkārtni un Talsus, kur viņš reiz mācījies vācu skolā. Tās bija jaukas tikšanās stundas, jo Jēniha kungs, neskatoties uz savu cienījamo vecumu, bija ļoti dzīvesprie­cīgs, enerģisks un ieinteresēts visā.

Vēstulē par tēva pēdējo dzīves lai­ku viņa meita raksta, cik ļoti viņam bija sirdī sava dzimtene, cik svarīgi vi­ņam bija tajā atgriezties kaut tikai kā ceļotājam uz neilgu brīdi. Pirms lielās aiziešanas tēvs ir kārtīgi salicis uz Latviju saviem tuvajiem cilvēkiem nosū­tāmās lietas, un tā reize ar seru vēsti saņēmām arī vēl ar viņa roku rakstītu adresi grāmatai "No Ārlavas līdz Ņu­jorkai".