Mans Ziemassvētku stāsts
Svētdien, 14. decembrī, Ārlavas ev. luteriskajā baznīcā notika trešās Adventes dievkalpojums. Dievnams bija gaišs un sakopts. Caur augsto logu rūtīm balti saulesstari kā svētīdami sagaidīja ikvienu baznīcēnu.
Kā man stāstīja, pirms 77 gadiem Ziemassvētki bijuši ļoti auksti, ar lielu salu un bagātīgu sniegu. Bijis izlemts, ka mani, septiņus mēnešus vecu, kristīs Ziemassvētkos Ārlavas baznīcā. Pēc manas tēvamātes, mīļās grosmammiņas stāstījuma, braukuši kamanās, pie ilkss bijis piesiets skaists zvaniņš. Tiņģeres kalnā kamanas esot ieslīdējušas kupenās. Dievkalpojums tomēr nav nokavēts, tēvamāsa Alma mani skaisti ienesusi baznīcā. Iepriekšējā gadā — 1930. gada septembrī — Ārlavā salaulāti mani vecāki: Tiņģeres skolotāja Alīda Vilhelmīne Eglīte un Rēdliķu māju saimnieks Ernests Heinsbergs. Toreizējais ilggadējais draudzes mācītājs Jūlijs Jenihs ļoti mīlējis draudzi, sevišķi bērnus. Mani kristot, viņš esot veltījis daudz mīļu, sirsnīgu vārdu.
Adventes svētbrīdis šosvētdien notika ļoti emocionāli. Ar sirsnīgu dievpalīgu atvadījāmies no draudzes mācītāja Mārča Zeiferta un teicām paldies Spāres vokālā ansambļa dziedātājām un garīgā koncerta vadītājam Jurim Lasenbergam.
Ērika Alma RubeRaksts tapis sadarbībā ar www.talsuvestis.lv
