|
Ārlavas baznīca atgūst majestātisko krāšņumu
Elīna Lāce, „Talsu
Vēstis”, Nr. 81 (11272) 2018. gada 23. jūlijā
Remonts
senajā būvē norit projektā
«Ārlavas evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošana un modernizācija»
ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
atklātajā projektu iesniegumu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas
2014.—2020. gadam gūto finansiālo atbalstu «Talsu rajona partnerības»
administrētajā «Leader» programmā. Paredzēta baznīcas zāles griestu koka
paneļu, sienas apmetuma un krāsojuma atjaunošana,grīdas
hidroizolācijas ierīkošana un seguma atjaunošana, pamatu ārmalas vertikālās
hidroizolācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana,
iekšējās elektroinstalācijas un zibens aizsardzības sistēmas izbūve.
Jaunais sienu krāsojums tiks veidots atbilstoši vēsturiskajam krāsojumam, bet līdzsvaram dievnams tiks arī modernizēts ar jaudīgāku elektroinstalāciju
ievilkšanu, kas kalpošot par pamatu oriģinālu, nebijušu kultūras un reliģisku
pasākumu rīkošanai. Piemēram, projekta noslēguma pasākumā, kas tiks
veidots kā dāvinājums Ārlavas pagasta iedzīvotājiem Latvijas
simtgadē, iecerēts izmantot videoprojekcijas uz senās baznīcas sienām,
tādējādi izstāstot Ārlavas pagasta un draudzes stāstu. Celtniecības un
iekšējās elektroinstalācijas izbūves izmaksas plānotas 29 998,75 eiro
apmērā. Projekta noslēguma posmā tiks atjaunota arī baznīcas ārpuse. «Pēc projekta īstenošanas baznīca durvis varēs atvērt plašāk apkārtnes iedzīvotājiem un viesiem svētkos un svētdienās,» spriež draudzes mācītājs, Kandavas iecirkņa prāvests Mārcis Zeiferts. «Ārlavas baznīca kļūs vēlpievilcīgāka. Nevar noliegt — iekštelpu sienas iegūs majestātisku krāšņumu. Baznīcas koka kasetētie griesti atgūs askētisko pievilcību, baznīcas grīda
— senatnīgo valdzinājumu. Par to patiesi liels prieks. Jāpiezīmē, ka pēdējās
desmitgadēs dievnams neko tādu nav piedzīvojis. Iepriekšējie remonti
notika pirms vairāk nekā pusgadsimta. Līdz šim, pateicoties labvēļu
atbalstam, lielākie remontdarbi notikuši ārpusē, un tas ir licis 18.
gadsimta beigās celtajai dievnama ēkai Talsu apkārtnes iedzīvotāju acīs
gūt lielu ievērību. Veikts baznīcas fasādes krāsojums un
atjaunots žogs. Ir veikti arī mazāka mēroga darbi, atjaunojot
sakristeju. Piespiedu kārtā pēc vētras 2005. gadā veikta jumta
nomaiņa. Vecais jumts tagad kļuvis kā savdabīga instalācija Pedvāles brīvdabas mākslas parkā. Ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību pirms vairākiem gadiem
veikts torņa iekštelpu remonts, nodrošinot pieejamību ceļotājiem,»
paveikto uzskaita mācītājs.
Tomēr
ilgus gadus draudze sapņojusi
tieši par iekštelpu remontu, kam līdzekļus līdz šim atrast nav izdevies.
«Iekštelpu vecā elektroinstalācija kļuva ar katru gadu bīstamāka. Nu
dievnams iegūs jaunu elektroinstalāciju un līdz ar to mums būs iespēja
nomainīt vecos, padomju apgaismes ķermeņus pret jauniem. Tiem
vieta tagad muzejā, lai citi izmanto filmu uzņemšanai par aizgājušajiem laikiem!»
ne bez iemesla saka M. Zeiferts. Remontdarbu noslēgumā rudens pusē iecerēts
atzīmēt baznīcas gadadienu un svinēt pateicības dievkalpojumu par piedzīvoto
atjaunotni.«Pašreizējai mūra ēkai šogad aprit 225 gadi. Dievnama
neogotiskais izskats iegūts pēc 1863. gada pārbūves,tātad tieši pirms
155 gadiem. Draudze pati gan ir daudz senāka. Pirmais zināmais evaņģēliskais
mācītājs kalpojis jau 1582. gadā. Esam priecīgi, ka Ārlavas dievnams
Latvijas simtgadē atgūst savu cēlumuun košumu. Ikviens apmeklētājs
būs patiesi pārsteigts par veiktajiem darbiem, apmeklējot dievnamu pēctā atjaunošanas. Remonta laikā baznīca vasarā ir slēgta, jo dievkalpojumus iekšpusē noturēt nav iespējams, un arī baznīcas ārpusē notiek ievērojama labiekārtošana. Cerams, ka ārēji redzamie darbi ļaudis mudinās ikdienā
galvas pacelt nedaudz augstāk un atvērs sirdis mīlestības darbiem.
Baznīca taču nav muzejs, bet visupirms paši esam kā dzīvi akmeņi
Kristus miesā,» atgādina M. Zeiferts.
|
